Zemkopības ministrija: līdz piena kvotu atcelšanai nepieciešami papildu pasākumi ražotāju turpmākas konkurētspējas uzlabošanai

Pirmdien, 16.jūnijā, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele Luksemburgā piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā tiks apspriesti svarīgi jautājumi par lauksaimniecības un zivsaimniecības tuvāko nākotni.


Plānots, ka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Eiropas Komisija (EK) ziņos par tirgus situācijas attīstību piena un piena produktu nozarē. Latvija jau iepriekš ir uzsvērusi, ka, pirms domāt par turpmākiem soļiem un pasākumiem cenu svārstību mazināšanai, ir jādomā par to, kā nodrošināt plānoto piena nozares tā saucamo „mīksto nosēšanos”, tuvojoties piena kvotu atcelšanai. Īpaši tas attiecas uz tauku korekcijas principa atcelšanu, kas mazinātu spiedienu uz piena ražotājiem un uzlabotu to iespējas apgūt pasaules tirgu.


„Mums ir ļoti svarīgi, lai līdz piena kvotu atcelšanai Eiropas Savienības līmenī tiktu veikti nepieciešamie papildu pasākumi ražotāju turpmākas konkurētspējas uzlabošanai,” uzsver Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele. „Latvija uzskata, ka savlaikus jāparedz pasākumi krīzes novēršanai, neierobežojot piena ražošanas apjomu piena ražotājiem, jo mūsu piensaimniecības nozare var izjust būtisku apdraudējumu, jo laikā pēc kvotu atcelšanas mūsu ražotāji var izrādīties vājākās pozīcijās, nekā citu valstu ražotāji. Turklāt arī Latvijas zemais tiešo maksājumu līmenis mazina lauksaimniecības nozaru attīstības iespējas un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citām dalībvalstīm.”


Padomes sēdē EK sniegs ziņojumu par ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē. EK vēlas turpināt darbu pie ražošanas organizāciju „pievilcības” palielināšanas, kas sekmētu dārzeņu un augļu nozares konkurētspējas palielināšanos. Iecerēts arī vienkāršot nosacījumus, kas ražotājus nodrošinātu ar pārredzamu un efektīvu ražošanas organizāciju sistēmu. Tā kā augļu un dārzeņu ražošanas sektors ir diezgan nestabils un pakļauts papildu riskiem, īpaša uzmanība ir jāpievērš krīzes novēršanas un pārvarēšanas instrumentiem. Latvija uzskata, ka ir jāpalielina finansējums reģioniem ar mazāku augļu un dārzeņu ražotāju koncentrāciju, kā arī jāsamazina administratīvais slogs, lai veicinātu ražotāju interesi par ražošanas organizācijām un ražotāji aktīvāk iesaistītos šajos atbalsta pasākumos. Patlaban Latvijā ir divas ražotāju organizācijas, kurās ir apvienojušies 25 profesionālie dārzeņu ražotāji.


Sēdē tiks spriests ne tikai par lauksaimniecības, bet arī zivsaimniecības jautājumiem – notiks diskusija par ES Kopējās zivsaimniecības politikā aktuālu jautājumu – izmetumu aizliegumu zvejā (vai pilnīgu izkraušanos). Baltijas jūras reģiona sadarbības platforma „Baltfish”, kuras prezidējošā valsts pašlaik ir Latvija, ir sagatavojusi izmetumu aizlieguma ieviešanas plānu Baltijas jūras zvejniecībām, kas EK ir iesniegts šā gada 27. jūlijā. „Baltfish” pieredze liecina, ka šāda reģionāla pieeja sniedz iespēju izstrādāt piemērotāko risinājumu katram reģionam un katram zivju krājumam.
________________________
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv
 

  • Publicēts:
    13.06.2014