Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības


Pagaidām nav skaidrība par Apvienotā Karaliste (AK) izstāšanās dienu no Eiropas Savienības (ES). 

 

Joprojām pastāv iespēja, ka Izstāšanās līgums var tikt ratificēts gan no ES, gan AK puses, kā arī pastāv iespēja, ka AK pametīs ES, kļūstot par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. 

 

2019. gada 10. aprīlī Briselē ES27 valstu un valdību vadītāji pieņēma lēmumu par tālākajiem soļiem saistībā ar AK izstāšanos no ES.

 

AK izstāšanās termiņš ir pagarināts līdz 2019.gada 31. oktobrim, ar nosacījumu, ka AK jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja tā līdz 22. maijam nav ratificējusi Izstāšanās līgumu. Ja AK nepildīs šo pienākumu, tad š.g. 1.jūnijā tā kļūs par trešo valsti.

 

Ja abas puses ratificēs Izstāšanās līgumu pirms š.g. 31.oktobra, tad izstāšanās notiks nākamā mēneša pirmajā dienā.

 

Plašāka informācija pieejama Ārlietu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/brexit

 

 

Ja ES un AK attiecības regulēs izstāšanās līgums (Izstāšanās līgums)

 

Izstāšanās līguma nosacījumi 

 

Tirgū laistās preces

 

Izstāšanās līgumā ir paredzēts, ka preces, kas likumīgi laistas ES vai AK tirgū pirms pārejas perioda beigām, varēs turpināt brīvu apriti abos šajos tirgos un starp tiem, līdz nonāks pie gala lietotājiem, un šos produktus nav nepieciešams pārveidot vai pārmarķēt. 

 

Tas nozīmē, ka preces, kas pārejas perioda beigās vēl atradīsies izplatīšanas ķēdē (veikalā u.tml.), varēs nokļūt pie galalietotājiem ES vai AK, un attiecībā uz tām nebūs jāizpilda nekādas papildu prasības. Šādas preces drīkst arī nodot ekspluatācijā (ja tas paredzēts piemērojamajos ES tiesību noteikumos).

 

Izņēmuma kārtā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu starp ES tirgu un AK tirgu no pārejas perioda beigām attieksies ES un AK piemērojamie noteikumi par importu un sanitāro kontroli pie robežas neatkarīgi no tā, vai tie tika laisti tirgū pirms pārejas perioda beigām. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka ar šādiem produktiem ir saistīts augsts sanitārais apdraudējums, un, šādus produktus un dzīvus dzīvniekus ievedot ES tirgū vai AK tirgū, ir jāveic efektīvas veterinārās pārbaudes. 

 

No muitas viedokļa nepabeigta preču pārvietošana

 

Muitas, PVN un akcīzes nolūkos izstāšanās līgumā tiek paredzēts, ka preču pārvietošanu, kas sākusies pirms AK izstāšanās no ES muitas savienības, jāļauj pabeigt saskaņā ar ES noteikumiem, kas bija spēkā, sākoties pārvietošanai. Pēc pārejas perioda beigām ES noteikumus turpinās piemērot pārrobežu darījumiem, kas sākušies pirms pārejas perioda, saistībā ar nodokļu maksātāju PVN tiesībām un pienākumiem, piemēram, ziņošanas pienākumu un PVN maksājumu un atmaksājumu jomā. Tāda pati pieeja darbojas attiecībā uz jau iesāktu administratīvo sadarbību, kura, tāpat kā pirms izstāšanās sākta informācijas apmaiņa, būtu jāpabeidz saskaņā ar piemērojamajiem ES noteikumiem. 

 

 

Ja AK izstājas no ES bez izstāšanās līguma

 

Pastāv iespēja, ka ES un AK amatpersonām neizdosies vienoties par nosacījumiem un AK bez pārejas perioda kļūs par trešo valsti. No izstāšanās brīža AK vairs nebūs piemērojams neviens ES primārais vai sekundārais tiesību akts.   

 

ES ārkārtas rīcības plāns

 

Ņemot vērā pastāvošo nenoteiktību saistībā ar izstāšanās līguma ratifikāciju AK, Eiropas Komisija jau 2018. gadā sāka īstenot ārkārtas rīcības plānu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus tam, kā dažādās jomās (ES pilsoņu uzturēšanās AK, finanšu pakalpojumi, kravu autopārvadājumi, muita un preču eksports, klimata politika) ES rīkosies gadījumā, ja izstāšanās līgums netiks apstiprināts. Paredzēts, ka ārkārtas rīcības plāna tiesību akti tiks apstiprināti līdz AK izstāšanās datumam.

 

Muita un preču eksports

 

Ja izstāšanās līgums netiks ratificēts, visus ES tiesību aktus par importētām precēm un eksportētām precēm piemēros no izstāšanās dienas. Tas ietver nodevu un nodokļu uzlikšanu un formalitāšu un kontroles pasākumu ievērošanu, kurus paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums, ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus.

 

Dalībvalstu rīcība joprojām ir ļoti būtiska. ES dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai no izstāšanās dienas gadījumā, ja izstāšanās līgums netiks ratificēts, spētu piemērot ES Muitas kodeksu un attiecīgos noteikumus par netiešajiem nodokļiem visam importam no AK un eksportam uz AK. ES dalībvalstīm būtu jāizmanto pašreizējās iespējas izsniegt atļaujas tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, kas paredzēti ES Muitas kodeksā. 

 

Valsts ieņēmuma dienesta informācija: Kas jāņem vērā uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK (‘no deal’ gadījumā) un Brexit ietekme uz preču muitošanu

 

Preču pārvadāšana koksnes iepakojumā 

 

Preču pārvadāšanai uz AK izmantojamam koksnes iepakojamam materiālam jābūt izgatavotam no nomizotas koksnes, jābūt veiktai atbilstošai apstrādei un uz tā jābūt īpašam marķējumu. 
 

Prasības noteiktas Starptautiskajā fitosanitāro pasākumu standartā Nr.15 „Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija” (ISPM 15). Papildu informācija VAAD mājaslapā: http://www.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/noderigi-par-augu-karantinu-latvija/koka-iepakojuma-materiala-markejums.aspx 

 

Koksnes iepakojamais materiāls ir paliktņi, kastes, redeļkastes, spoles, balsti, mucas, starplikas u.c., kas tiek izmantoti dažādu kravu pārvadāšanai un ir izgatavoti no koka. 

 

Kravu autopārvadājumi

 

Ja izstāšanās līgums netiks ratificēts, kravu autopārvadājumi starp ES un AK būs ļoti ierobežoti un tos varēs veikt tikai starptautiskas ierobežotu kvotu sistēmas ietvaros. Tādēļ ES pieņems aktu, kas ļaus pārvadātājiem no AK uz laiku ievest preces ES ar nosacījumu, ka AK piešķir līdzvērtīgas tiesības ES kravu autopārvadātājiem un tiek ievēroti godīgas konkurences nosacījumi.

 

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība

 

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības jomā joprojām pastāv neskaidrība attiecībā uz tirdzniecības nosacījumiem (kādi dokumenti, sertifikācija, kontrole u.tml. tiks piemērojama attiecībā uz dzīvniekiem un precēm).

 

Augu un augu produktu tirdzniecība

 

Ievedot AK no ES augus un augu produktus, kuru tirdzniecībai pašreiz nepieciešama augu pase, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Pamatā tas attiecas uz stādu un skujkoku koksnes ar mizu, šķeldas, mizu mulčas tirdzniecību. Latvijā pirms fitosanitārā sertifikāta saņemšanas būs nepieciešama fitosanitārā pārbaude līdzīgi kā līdz šim pirms augu pases saņemšanas. Tomēr pārbaudei būs nepieciešami precīzāki dati par paredzēto kravu, kā arī precīzi jāizvēlas pārbaudes un fitosanitārā sertifikāta izsniegšanas laiks, jo šim dokumentam, atšķirībā no augu pases, ir īss derīguma termiņš.  Informācija par augu un augu produktu tirdzniecību atrodama šeit: https://www.gov.uk/guidance/importing-and-exporting-plants-and-plant-products-if-theres-no-withdrawal-deal. Ievērojamas atšķirības ir kravas saņēmējam AK, kam būs jāreģistrējas kā importētājam un kravai tiks veikta fitosanitārā importa pārbaude, kas prasīs vairāk laika nekā līdzšinējā augu pases pārbaude.

 

 

Eiropas Komisijas ieteikumi, kā sagatavoties AK izstāšanai no ES 

 

Eiropas Komisijas publicētie paziņojumi, t.sk. lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un veterinārajā jomā, par sagatavošanos AK izstāšanai no ES, kuros norādīta informācija par ES likumdošanas aktiem un procedūrām, kas AK nebūs saistoši un ar ko būs jārēķinās uzņēmējiem.

 

Septiņas lietas, kas jāzina, ceļojot starp AK un ES pēc Breksit, ja nav panākta vienošanās

 

 

Kāda būs AK lauksaimniecības politika pēc izstāšanās no ES?

 

Pēc AK izstāšanās no ES lauksaimniecības jomu AK reglamentēs Agriculture Bill, ko apstiprinās AK parlaments. Atbilstoši šim dokumentam 2019. gadā un 2020. gadā AK tiks turpināti ES Kopējās lauksaimniecības politikas tiešie maksājumi. 2021.-2027. gadā AK lauksaimniecībā būs pārejas periods, kad tiešie maksājumi pakāpeniski tiks izbeigti un ar 2028. gadu tie vairs netiks maksāti. 

 

Savukārt pēc izstāšanās no ES AK iecerējusi esošo ES tiešo maksājumu sistēmu aizstāt ar “Videi labvēlīgas zemes apsaimniekošanas sistēmu”, kas paredzēs lauksaimniekiem maksājumus par sabiedriskā labuma radīšanu, tajā skaitā gaisa un ūdens kvalitāti, augsnes kvalitāti, dzīvnieku labturību, pieejamību un pasākumiem plūdu samazināšanai. [DEFRA]