• LV

Aktualitātes

  • 07.09.2015
    “Pikšās” sumina Kārli Ulmani
    (Latvijas avīze, 2015.gada 7.septembris)
     
    Ik gadu Kārļa Ulmaņa piemiņas pasākuma ietvaros tiek pasniegtas arī viņa vārdā nosauktās stipendijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem, kas izcēlušies ar labām sekmēm un pētniecības darbu. Šogad to saņēma Rihards Ziediņš, Līga Baumane, Linda Romanova un Kaspars Krauze.
     
    Ar autobusiem, mašīnām un citiem transportlīdzekļiem pār Zemgales līdzenumiem uz Dobeles novada “Pikšām” vakar plūda liels skaits cilvēku. Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienas svinībās valstsvīru godināja vairāk nekā pustūkstotis ļaužu.
     
    Piemiņas pasākuma apmeklētāju vairākums bija tajos gados, kas paši piedzīvojuši tā sauktos ulmaņlaikus. “Tas varētu būt mūsu nākamais uzdevums un izaicinājums – panākt, lai ceļu pie Ulmaņa atrastu arī jaunā paaudze,” sprieda Latvijas Zemnieku savienības (LZS) līderis Augusts Brigmanis. Daļēji šis mērķis jau sāk piepildīties, jo otra lielākā apmeklētāju daļa bija sākumskolas vecuma bērni, kas darbojas mazpulku kustībā. Kopumā bija ieradušies ap 200 mazpulku, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pērn. Viņi piedāvāja apmeklētājiem iegādāties pašu audzētus lauku labumus un savām rokām darinātas lietas. Nu jau par tradīciju kļuvusi arī mazpulcēnu dāvana Ulmanim – ziedu paklājs. No visas Latvijas mazpulcēnu dārziņiem uz “Pikšām” ceļoja pašu audzētie ziedi, no kuriem tika izveidota kompozīcija. Šoreiz – par tēmu “Sprīdītis”.
     
    Galveno rūpi par Kārļa Ulmaņa piemiņas pasākumu tur viņa dibinātās LZS pārstāvji. “Gadu laikā šis pasākums izaudzis par ko vairāk, ne tikai vienkārši Ulmaņa dzimšanas dienas svinībām. Tie ir mūsu kopā būšanas svētki. Un viņam, noraugoties uz notiekošo no malas, noteikti būtu prieks,” sacīja A. Brigmanis.
     
    Kā ik gadu piemiņas pasākuma ietvaros tika pasniegtas Ulmaņa stipendijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentiem, kas izcēlušies ar labām sekmēm un pētniecības darbu. Šogad uz to kandidēja 14 studenti, no kuriem tika izvēlēti četri, kuri visu šo mācību gadu saņems stipendiju 190 eiro mēnesī: Rihards Ziediņš (LLU Tehniskā fakultāte), kurš izstrādājis pētniecisko darbu “Ķeguma spēkstacijas celtniecība”; Līga Baumane (Pārtikas tehnologu fakultāte), kas pētīja brīvības cīņas; Linda Romanova (Pārtikas tehnologu fakultāte) par pētījumu “Sievietes loma sabiedrībā pirms un pēc K. Ulmaņa apvērsuma” un Kaspars Krauze, kurš pētīja pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Pļaujas svētku tradīcijas. LLU studiju prorektors Kaspars Vārtukapteinis uzsvēra – visi šie jaunieši sevi pierādījuši ne vien kā izcili studenti, bet arī sabiedriski aktīvas personas. Paralēli studijām viņi darbojas zemessardzē, studentu pašpārvaldē, Jauno zemnieku klubā un tamlīdzīgi.
     
    Kreisi liberāli noskaņoti vēsturnieki un dažāda līmeņa “eksperti” atsākuši diskusiju par to, vai Kārlis Ulmanis maz pelnījis atrasties uz skolās izvietotajiem patriotisma veicināšanas plakātiem kopā ar citiem Latvijas Republikas prezidentiem. Turpretī tiem simtiem cilvēku, kas vakar pulcējās “Pikšās”, nav nekādu šaubu par Ulmaņa lomu Latvijas vēsturē.
     
    “Protams, Ulmanis ir pretrunīga personība Latvijas vēsturē, tomēr man viņš ir autoritāte, kas daudz darījis latviešu patriotisma un pašapziņas nostiprināšanai. Bez viņa Latvija nebūtu tāda, kāda tā ir šodien,” sprieda LLU studente Linda, un viņai piekrita arī citi jaunieši. Savas domas par Ulmaņa lomu valsts vēsturē ir arī mazpulcēnam Endrijam Maurītim no Staiceles vidusskolas 9. klases. “Es nemāku spriest par to, cik pareizi Kārlis Ulmanis nāca pie varas, bet mums skolā redzamā vietā ir izvietotas viņa atziņas. Un tas ir kā noderīgs padoms brīžos, kad jāpieņem kāds būtisks lēmums,” spriež piecpadsmitgadīgais Endrijs. “Kamēr es būšu uz šīs zemes, kamēr būs Zemnieku savienība, tikmēr mēs izrādīsim godu Kārlim Ulmanim. Var visu ko par viņu teikt, bet Ulmanis ir neizdzēšama un nemainīga vērtība Latvijas dzīvē. Parādiet man kādu mūsdienu politiķi, ar ko lepoties! Nav tādu! Neviens no viņiem nav cienīgs Ulmanim pat kājas notīrīt!” uzsver A. Brigmanis.
     
    “Pikšas” šogad kļuvušas bagātākas ar vēl vienu ēku – ar Eiropas Savienības līdz­finansējumu atjaunota kādreizējā saimniecības ēka, kurā nākotnē iecerēts izvietot ekspozīciju par piensaimniecības attīstību ulmaņlaiku Latvijā.
     
    Plašāka informācija Latvijas avīzē!
     
    Skan skolēnu čalas un dzimšanas dienas dziesmas
    (laikraksts “Zemgale”, 2015.gada 7.septembris)
     
    Piemiņas muzejā “Pikšas” svētdien notika Kārļa Ulmaņa 138. dzimšanas dienai veltīts sarīkojums, kas pulcēja krietni daudz viesu.
     
    Kā ik gadu, pasākumā piedalījās mazpulku organizācijas, tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, kuri ieguvuši Kārļa Ulmaņa stipendiju, skanēja dziesmas jauniešu kora “Pa saulei” un “Dobeles zemessargu” izpildījumā. Protams, sarīkojuma oficiālajā daļā svētku uzrunas sacīja pasākuma organizatori, mājinieki un viesi. Plašāk lasiet “Zemgalē”!
     
    Dobeles novadā jauniešos audzina patriotismu Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās
    (skaties.lv, 2015.gada 10.septembris, LRT)
     
    Brīvības piemineklis, Kara un Okupācijas muzejs, Brāļu kapi. Tās ir tikai dažas no vietām, uz kurieni vedam bērnus, kad vēlamies ar viņiem runāt par Latvijas vēsturi un dzimtenes mīlestību. Patriotiski noskaņotie dobelnieki un vairāku kaimiņu novadu iedzīvotāji ik gadus septembra pirmajā svētdienā pulcējas pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņas vietā – viņa dzimtajās mājās „Pikšas”. Pulcējas, lai svinētu ievērojamā valstsvīra dzimšanas dienu.
     
    Dobelniekiem ir īpaša vieta, uz kurieni vest bērnus un jauniešus, lai ar viņiem runātu par Dzimtenes mīlestību. Bērzes pagasta „Pikšu” mājās dzimis un bērnību pavadījis pēdējais pirmskara Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.
    Plašāk skatieties skaties.lv video sižetā